Britu Kolumbija

Britu Kolumbija
British Columbia
—  Kanādas province  —
Robsona kalns Robsona kalns
Karogs
Britu Kolumbijas atrašanās vieta Kanādā
Pārvaldes centrs	Viktorija
Lielākā pilsēta	Vankūvera
Valsts	Kanāda
Administrācija
- Premjerministrs	David Eby (NDP)
Platība
- Kopējā	944 735 km²
Iedzīvotāji (2021. gadā)
- Kopā	5 000 879
- Blīvums	5,3/km²
Laika josla	UTC-8 (lielākā daļa no provinces) un UTC-7 (UTC)
ISO 3166-2	CA-BC
Mājaslapa: www.gov.bc.ca
Britu Kolumbija Vikikrātuvē

Britu Kolumbija (angļu: British Columbia, izrunā: /ˌbrɪtɪʃ kəˈlʌmbiə/; franču: Colombie-Britannique) ir province Kanādas dienvidrietumos, Klusā okeāna krastos. Tās administratīvais centrs ir Viktorija, bet lielākā pilsēta — Vankūvera. Provincē 2021. gadā dzīvoja 5,087 miljoni iedzīvotāju. Tās platība ir 944 735 km², no tiem 12,5% ir aizsargājamās teritorijas.

Britu Kolumbiju rietumos apskalo Klusais okeāns. Ziemeļrietumos un daļēji rietumos robežojas ar Amerikas Savienoto Valstu štatu Aļasku, ziemeļos — ar Kanādas provinci Jukonu un Ziemeļrietumu Teritorijām, austrumos — ar Albertas provinci, bet dienvidos — ar Amerikas Savienoto Valstu štatiem Vašingtonu, Aidaho un Montānu.

Britu Kolumbijā dzīvo daudzas etniskās grupas. Turpmākajā uzskaitījumā ir procentuālais sastāvs pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem, kad cilvēki paši sevi identificēja kā kādas konkrētas etniskās grupas pārstāvi. Pēc šiem datiem Britu Kolumbijā no kopējā iedzīvotāju skaita dzīvoja 29,6% angļi, 20,3% skoti, 17,7% kanādieši, 15,2% īri, 13,8% vācieši un 10,6% ķīnieši. Šajā pašā tautas skaitīšanas reizē angļu valodu kā dzimto valodu norādīja 71,5% iedzīvotāju.

Lielākās metropoles pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011. gadā bija Vankūvera (2,31 miljons iedzīvotāju), Viktorija (345 tūkstoši), Kelouna (180 tūkstoši), Ebotsforda (170 tūkstoši) un Kamlūpsa (99 tūkstoši). Savukārt, neņemot vērā piepilsētas, lielākās pilsētas ir Vankūvera (604 tūkstoši), Sari (468 tūkstoši, Vankūveras piepilsēta), Bērnabija (223 tūkstoši, Vankūveras piepilsēta), Ričmonda (190 tūkstoši, Vankūveras piepilsēta) un Ebotsforda (133 tūkstoši iedzīvotāju).

Vēsture

Britu Kolumbijas teritorijā tūkstošiem gadu pirms eiropiešu ierašanās dzīvoja dažādas pamatiedzīvotāju tautas. Šīs tautas izveidoja sarežģītas sabiedrības ar attīstītu tirdzniecības, politisko un kultūras struktūru. Arheoloģiskie pierādījumi liecina par vairāk nekā 10 000 gadu ilgu cilvēku apdzīvotību piekrastē.

Pirmie zināmie eiropieši reģionā ieradās 18. gadsimta beigās. Džeimsa Kuka ekspedīcija 1778. gadā un Džordža Vankūvera kartēšanas darbi bija būtiski reģiona izpētē. 19. gadsimta sākumā teritorijā ieradās kažokzvēru tirgotāji, īpaši no Hudzona līča kompānijas.

1849. gadā tika izveidota Vankūveras salas kolonija, un 1858. gadā – Britu Kolumbijas kolonija – kā atbilde uz zelta drudzi, kas piesaistīja tūkstošiem kolonistu, īpaši no ASV. Pēc zelta drudža norimšanas reģiona attīstību noteica dzelzceļa izbūve un tirdzniecība.

1871. gada 20. jūlijā Britu Kolumbija kļuva par Kanādas konfederācijas sestā provinci, ar nosacījumu, ka tiks izbūvēts Kanādas Klusā okeāna dzelzceļš, kas savienos to ar pārējo valsti.

20. un 21. gadsimtā Britu Kolumbija piedzīvoja strauju urbanizāciju, īpaši Vankūvera apkārtnē, un kļuva par vienu no daudzveidīgākajām un ekonomiski dinamiskākajām provincēm Kanādā. Vienlaikus pieauga arī pamatiedzīvotāju tiesību atzīšana, tostarp Nisga'a līgums 2000. gadā – pirmais mūsdienu līgums starp pamatiedzīvotāju nāciju un federālo valdību Britu Kolumbijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Britu Kolumbija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)